Piodermija — kad kasīšana kļūst par bakteriālu ādas infekciju

Sākumā tas izskatās kā parasta kasīšanās. Suns kasa vēdera apakšpusi, pēc dažām dienām parādās mazi sarkani punktiņi, tad pustula (mazs pūžņa piepildīts pumpiņš), tad plikas vietas, kur mati sāk nokrist gredzenveida rakstā. Kaķim tas var izpausties kā tumši sakrevelējušies perēkļi zem apkakles vai uz kakla, ar smaku un pastāvīgu laizīšanos.

Šo stāvokli sauc par piodermiju — bakteriālu ādas infekciju, kas suņiem un kaķiem ir viena no biežākajām ādas problēmām. Būtiski saprast: piodermija gandrīz nekad nav pati par sevi. Tā ir sekundāra problēma virs cita, dziļāka cēloņa — visbiežāk alerģijas. Šajā rakstā skaidrojam, kā atpazīt piodermiju, kā tā tiek klasificēta pēc dziļuma, kā to diagnosticē un ārstē — un kāpēc apstāties pie antibiotiku kursa vien nozīmē gaidīt nākamo epizodi.

Kas ir piodermija

Piodermija ir bakteriāls ādas iekaisums. Vairumā gadījumu vainīgā baktērija ir Staphylococcus pseudintermedius — mikroorganisms, kas normā dzīvo uz mīluļa ādas nelielā daudzumā un neizraisa problēmas. Bet, kad ādas barjera ir bojāta (kasīšanās, mitrums, alerģisks iekaisums), stafilokoki savairojas un rada infekciju.

Tāpēc dermatoloģijā piodermiju uzskata par marķieri — pazīmi, ka kaut kas vājina ādas dabisko aizsargspēju. Tā ir tikpat svarīga kā slimības pazīme, cik svarīgs ir atklāt aiz tās stāvošo cēloni.

Piodermijas veidi — cik dziļi baktērija ir tikusi

Dermatoloģijā piodermiju klasificē pēc tā, cik dziļu ādas slāni bakteriāls iekaisums skāris. No dziļuma tieši atkarīga ārstēšanas ilgums un komplicētība.

Virsmas piodermija (surface pyoderma)

Baktērijas atrodas tikai uz ādas ārējā slāņa, bez ādas pārrāvuma. Tipiski piemēri:

• "Karstie punkti" (pyotraumatic dermatitis, hot spot) — mitrs, sāpīgs, spēji progresējošs perēklis, biežāk vasarā, blīvākā apmatojumā.
• Krokveida dermatīts (intertrigo) — starp ādas krokām mopsiem, buldogiem, Šarpejiem; mitrums un berze uzkrāj baktērijas.

Parasti reaģē uz vietēju ārstēšanu (antimikrobiāli šķīdumi, šampūni, apmatojuma noņemšana ap perēkli). Antibiotikas iekšķīgi bieži vispār nav nepieciešamas.

Virspusīgā piodermija (superficial pyoderma)

Baktērijas iekļuvušas epidermas augšējos slāņos un matu folikulos. Tas ir biežākais piodermijas veids suņiem. Klīniskās pazīmes:

• Pustulas — mazi, dzelteni pumpiņi ar pūžņu iekšpusē (bieži nelieli, ātri plīst).
• Epidermālās apkakles (epidermal collarettes) — apļveida ādas lobījuma zona ar centrālu paplašinājumu, kur pustula ir plīsusi. Ļoti raksturīga piodermijai.
• Papulas — mazi sarkani punktiņi.
• Kreveles, plikas vietas, apmatojuma zudums perēkļos.
• Nieze — mainīga (dažreiz spēcīga, dažreiz gandrīz nav).

Prasa gan vietēju, gan bieži arī sistēmisku (iekšķīgu) ārstēšanu, jo baktērijas jau atrodas dziļāk par ādas virsmu.

Dziļā piodermija (deep pyoderma)

Baktērijas iekļuvušas dermā (dziļajā ādas slānī) vai zemādas audos. Pazīmes ievērojami dramatiskākas:

• Furunkuli — dziļi, sāpīgi mezgli.
• Fistulas — kanāliņi, no kuriem izplūst pūžņi vai asiņas.
• Plaši ādas bojājumi ar ādas sabiezēšanu, pastāvīgu sekrētu.
• Sistēmiskas pazīmes — reti, bet iespējami: temperatūra, apātija, limfmezglu palielinājums.

Bieži saistīta ar ilgstošu imūnsupresiju (endokrīnas slimības, ilgstoša kortikosteroīdu lietošana) vai neārstētu virspusīgu piodermiju, kas ilgstoši nav pareizi diagnosticēta. Prasa ilgstošu (6+ nedēļu) sistēmisku antibiotiku kursu, bieži papildus izmeklējumus.

Kāpēc piodermija atkārtojas

Šis ir centrālais jautājums, kas biežāk vien palaists garām, kad piodermiju "izārstē" ar antibiotikām, bet pēc pāris mēnešiem viss atgriežas. Iemesls: antibiotikas neatceļ cēloni. Tās apstādina baktēriju vairošanos, bet iekaisušā, kairinātā, nokasīta āda paliek.

Biežākie primārie cēloņi, kas turpina bojāt ādas barjeru:

• Alerģijas — atopiskais dermatīts, pārtikas alerģija, blusu alerģiskais dermatīts. Šie ir pārliecinoši biežākie cēloņi atkārtotai piodermijai.
• Endokrīnas slimības — hipotireoze, Kušinga sindroms (hiperadrenokorticisms) — mainot ādas biezumu un imūno funkciju.
• Parazīti — Demodex ērcīte, sarkoptoze; mikroskopisks bojājums, bet lielas sekas.
• Autoimūnas slimības — pemfigus foliaceus un citas.
• Ādas krokas — anatomiska predispozīcija (mopsi, buldogi, Šarpeji, kakla krokas smagsvara suņiem).

Ja piodermija atkārtojas 2 vai vairāk reizes gadā, tā vairs nav "kārtējā infekcija" — tā ir signāls dermatologa konsultācijai un primārā cēloņa noskaidrošanai.

Kā piodermiju diagnosticē — citoloģijas nozīme

Diagnostikas pamatā ir citoloģija — sekrēta vai ādas nokasījuma mikroskopiska izmeklēšana. Zem mikroskopa var precīzi noteikt:

• Vai patiešām ir baktērijas (kokki vai nūjiņas).
• Vai nav klāt arī sēnīšu (Malassezia — ļoti bieža līdzatradne).
• Kāda tipa iekaisuma šūnas dominē (neitrofili, makrofāgi).
• Vai baktērijas jau atrodas iekaisuma šūnās (aktīva infekcija) vai tikai ādas virsmā (kolonizācija).

Bez šīs pārbaudes ārstēšana ir minējums. Piemēram, ja citoloģija rāda pretējas baktērijām — Malassezia — antibiotikas nepalīdzēs vispār, un pareizs risinājums ir pretsēnīšu terapija.

Sarežģītos vai atkārtotos gadījumos papildus izmanto:

• Bakterioloģisko uzsējumu ar jutības testu — īpaši, ja aizdomas par rezistentiem stafilokokiem (meticillīnrezistentiem — MRSP) vai ja pirmais antibiotiku kurss nav strādājis.
• Ādas biopsiju — dziļākajos vai netipiskos gadījumos.
• Alerģijas un endokrīno slimību izmeklējumus — kad piodermija atkārtojas.

Ārstēšana — divi paralēli slāņi

Piodermijas ārstēšana vienmēr strādā ar diviem uzdevumiem vienlaikus: apturēt tekošu infekciju un mazināt vai novērst primāro cēloni.

Vietējā (topikālā) terapija

Šī daļa ir pārāk bieži nenovērtēta. Vietējie līdzekļi darbojas tieši uz infekcijas vietas, ir efektīvi arī pret rezistentiem stafilokokiem un neveicina turpmāko rezistenci:

• Hlorheksidīna šampūni (2–4% koncentrācijā) — dermatoloģijas standarts. Regulāra mazgāšana 2–3 reizes nedēļā virspusīgas piodermijas kursā, uzturot līdzekli uz ādas vismaz 10 minūtes pirms noskalošanas.
• Antimikrobiāli šķīdumi un aerosoli — punktveida bojājumiem vai starp mazgāšanām.
• Mupirocīna ziede — receptes lokāls antibiotisks preparāts atsevišķiem, mazliet dziļākiem perēkļiem.
• Hlorheksidīnu saturošas salvetes — ērtām starpvizītēm.

Sistēmiskās (iekšķīgās) antibiotikas

Sistēmiskās antibiotikas nepieciešamas virspusīgas piodermijas plašākos gadījumos un dziļajā piodermijā. Svarīgi noteikumi:

• Precīzi noteikts kurss — virspusīgai piodermijai parasti 3–4 nedēļas (arī, ja pazīmes izzūd ātrāk); dziļajai — 6–12+ nedēļas.
• Nekādi "iemet dažas tabletes" — nepilns kurss ir tiešs ceļš uz rezistenci un atkārtošanos.
• Antibiotiku izvēle — ideāli balstoties uz bakterioloģiskā uzsējuma jutības rezultātiem, īpaši atkārtotos vai smagos gadījumos.
• Kontroles vizīte — pēc kursa beigām atkārtota citoloģija, lai pārliecinātos, ka infekcija patiešām izzudusi, ne tikai simptomi.

Primārā cēloņa pārvaldība

Šis ir izšķirošais slānis, kas nosaka, vai piodermija atgriezīsies. Tikai antibiotiku kurss nav pilna ārstēšana:

• Ja iemesls ir atopija — ilgtermiņa alerģijas pārvaldība (antihistamīni, imūnmodulatori, cytopoint, alergēnu imūnterapija).
• Ja iemesls ir pārtikas alerģija — eliminācijas diēta 8+ nedēļas, tad provokācijas tests.
• Ja iemesls ir endokrīna slimība — hormonālā ārstēšana un regulārs monitorings.
• Ja iemesls ir parazīti — mērķēta pretparazitāra terapija.

Ko darīt un ko nedarīt mājās

Kamēr gaidi vizīti vai starp vizītēm:

1. Nesāc pats antibiotikas — arī, ja mājās palikušas no iepriekšējā kursa. Nepareizi izvēlēta vai zemā devā antibiotika veicina rezistenci.
2. Neuzliec cilvēku kortikosteroīdu ziedes — daudzas satur sastāvdaļas, kas var pastiprināt infekciju vai izraisīt saindēšanos, ja mīlulis izlaiza.
3. Aizsargā perēkli no laizīšanas un kasīšanas — Elizabetes apkakle uz laiku, T-krekls virs vēdera bojājumiem.
4. Fotografē pārmaiņas — ādas problēmas mainās lēni, un uz vizīti aiznestas fotogrāfijas no laika ass palīdz veterinārārstam vērtēt uzlabojumu.
5. Nomazgā ar dermatologa ieteikto šampūnu, ja tas jau nozīmēts iepriekšējā konsultācijā.

Papildu kopšanas produkti pieejami kategorijās higiēna suņiem un veterinārās aptiekas ādas sadaļā.

Sarkanie karodziņi — kad vizīte nav vairs atliekama

• Strauji augoši, mitri perēkļi (karstie punkti), kas dažās stundās kļūst lielāki.
• Dziļi, sāpīgi mezgli ar fistulām un pūžņu izdalīšanos.
• Sistēmiskas pazīmes — temperatūra, apātija, apetītes zudums, apturēta aktivitāte.
• Ādas problēma + apātija + slikta ēstgriba = ne tikai ādas problēma; nepieciešama vispusīga izmeklēšana.
• Piodermija atkārtojas trešo reizi gada laikā — nav vairs iemesla nākt tikai pie ģimenes veterinārārsta; laiks specializētam dermatologam.

Piodermijas profilakse ilgtermiņā

• Alerģiju pārvaldība — ja tā ir zināma, tās kontrole ir tiešā piodermijas profilakse.
• Regulāra ādas apskate — ik nedēļu pārbaudot ķepas, cirkšņus, apkakli, pēdas, ausis. Agrīnas pazīmes reaģē uz vietēju ārstēšanu; palaists gadījums prasa antibiotikas.
• Pareiza mazgāšana — ne pārāk bieži (mazgāšana katru nedēļu var izžāvēt ādu), ne pārāk reti; alerģiskiem mīluļiem ieteicams veterinārā šampūna režīms.
• Blusu profilakse — pat viena blusa alerģiskam mīlulim var izraisīt sistēmisku niezes un piodermijas uzliesmojumu.
• Uzturs — kvalitatīvs, ar pietiekamu omega-3 saturu, kas atbalsta ādas barjeru.
• Ādas krokas suņiem ar predispozīciju — regulāra tīrīšana un žāvēšana.

Kopsavilkums

Piodermija ir bakteriāla ādas infekcija, kas gandrīz nekad nav pati par sevi — tā ir sekundāra reakcija uz bojātu ādas barjeru, un vairumā atkārtotu gadījumu aiz tās stāv alerģija, endokrīna slimība vai parazīti. Antibiotiku kurss apstādina tekošo infekciju, bet neatceļ cēloni — tāpēc dermatoloģiskā pieeja vienmēr iekļauj gan citoloģisku diagnostiku, gan primārā cēloņa noskaidrošanu.

Mūsu klīnikā Āgenskalnā šos gadījumus vada Dr. Elizabete Graudupe — no pirmās citoloģijas līdz ilgtermiņa plānam, kas beidzot pārtrauc atkārtoto epizožu ciklu.

Turpini lasīt veselības sadaļā. Saistīti raksti:

• Kad vajag veterinārārstu-dermatologu?
• Kāpēc mīlulis pastāvīgi kasās
• Pārtikas alerģija suņiem un kaķiem
• Hipoalerģiskie mājdzīvnieki