Dzīvnieku alerģijas: kā atpazīt un ar tām sadzīvot.

Mājdzīvnieki nereti kļūst par nozīmīgiem ģimenes locekļiem, taču dažiem cilvēkiem sadzīve ar kaķi, suni vai citu mīluli var raisīt alerģiskas reakcijas. Dzīvnieku alerģijas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē — tās izplatītas, bet ne vienmēr tik acīmredzamas, kā šķiet.

Šajā rakstā skaidrojam, kā atpazīt alerģiju no mājdzīvniekiem, kuri dzīvnieki to visbiežāk izraisa un kā ar to sadzīvot, nezaudējot prieku par mīluļa klātbūtni.

Kā rodas alerģija no dzīvniekiem?

Lai gan daudzi uzskata, ka galvenais alerģijas izraisītājs ir dzīvnieku spalva, patiesībā alergēnās vielas nav pati spalva, bet gan noteiktas olbaltumvielas, kas atrodas dzīvnieka bioloģiskajos izdalījumos. Tās tiek izdalītas ar:

• Siekalām — dzīvnieki, īpaši kaķi, regulāri laiza savu spalvu un pārnes alergēnus no mutes uz kažoku.
• Ādas daļiņām (blaugznām) — sīkas atmirušas ādas šūnas, kas dabiski nolobās un izplatās vidē.
• Urīnu — īpaši mazo dzīvnieku, piemēram, grauzēju un trušu būros, kur šīs vielas var iztvaikot un izplatīties pa gaisu.

Alergēni ir gandrīz neredzamas daļiņas, kas ilgi saglabājas gaisā un pielīp pie mīkstajām mēbelēm, aizkariem, paklājiem un drēbēm. Tie var nonākt pat vietās, kur dzīvnieks nemaz neieiet — piemēram, cilvēka darba vietā, ja alergēni tiek pārnesti uz apģērba.

Kad alergēni nokļūst organismā, imūnsistēma tos kļūdaini uztver kā draudu un sāk ražot histamīnu — no tā rodas šķaudīšana, acu asarošana, ādas izsitumi vai pat elpošanas grūtības. Alerģijas smagums ir ļoti individuāls: vieni cilvēki var dzīvot kopā ar dzīvnieku bez problēmām, citiem pat īss kontakts izraisa spēcīgas reakcijas. Ilgstoša alergēnu iedarbība var veicināt hroniskas elpceļu slimības, piemēram, astmu, īpaši bērniem.

Tipiskie alerģijas simptomi

Alerģijas pazīmes var parādīties uzreiz pēc kontakta ar dzīvnieku vai pēc ilgāka laika, kad alergēni ir uzkrājušies vidē.

• Iesnas, aizlikts deguns, šķaudīšana — gļotādas iekaisums degunā, kad organisms mēģina izvadīt alergēnus no elpceļiem.
• Acu nieze, asarošana, apsārtums — alergēni saskaras ar acu gļotādu, un histamīns veicina asaru veidošanos, lai tos izskalotu.
• Klepus un apgrūtināta elpošana — ja alergēni nonāk plaušās, tie var izraisīt klepu, sēkšanu un pastiprināt astmas simptomus.
• Ādas izsitumi vai nieze — parasti tur, kur cilvēks ir tieši saskāries ar dzīvnieka spalvu vai blaugznām.
• Astmas lēkmes smagākos gadījumos — elpas trūkums, stinguma sajūta krūtīs, sēkšana. Nopietns stāvoklis, kas prasa tūlītēju medicīnisku iejaukšanos.

Dzīvnieki, kas visbiežāk izraisa alerģiju

Visbiežāk alerģiju izraisa kaķi un suņi, taču arī grauzēji un putni var būt nozīmīgi alergēnu avoti.

Kaķi

Kaķi tiek uzskatīti par vieniem no spēcīgākajiem alerģijas izraisītājiem. Tas ir saistīts ar siekalām, blaugznām un urīnu, kuros atrodas alergēni. Kaķu alergēni ir īpaši spēcīgi un viegli izplatās gaisā — sīkas daļiņas nokļūst uz mēbelēm, apģērbiem un citām virsmām un paliek tur ilgstoši. Kaķi ir īpaši problemātiski, jo viņi bieži laiza savu spalvu, kas palielina alergēnu izplatīšanos. Turklāt izteikta kažoka maiņa veicina jaunu alergēnu avotu veidošanos.

Suņi

Alerģija pret suņiem ir mazliet retāka nekā pret kaķiem, taču joprojām bieži sastopama. Alergēnu daudzums var atšķirties atkarībā no šķirnes.

Šķirnes, kas biežāk izraisa alerģiju

• Labradors — biezs kažoks, pavilna un bieža spalvas maiņa.
• Čau-čau — biezs un izteikts apmatojums, kas intensīvi mainās.
• Vācu aitu suns — bieži mainīga spalva, ādas blaugznas un izteikts aromāts.
• Kavaliera karaļa Čārlza spaniels — biezs kažoks ar pavilnu un biežu mainību.

Šķirnes, kas var būt piemērotākas alerģiskiem cilvēkiem

• Pūdelis — spalva neizkrīt tik bieži kā citiem suņiem; uzskatāma par hipoalerģisku šķirni.
• Frizē bišons — mazs suns ar cirtainu apmatojumu, kas rada mazāk alergēnu.
• Portugāļu ūdens suns — reti maina kažoku, palīdz samazināt alergēnu nokļūšanu vidē.
• Jorkšīras terjers — apmatojums, kas līdzīgs cilvēka matiem, izdala mazāk alergēnu.

Ir svarīgi atcerēties, ka 100% hipoalerģiska šķirne neeksistē, un pat šie suņi var izraisīt reakciju. Vairāk par tēmu lasi mūsu rakstā par hipoalerģiskajām mājdzīvnieku šķirnēm.

Grauzēji un truši

Jūrascūciņas, kāmji, truši un degu var būt arī nozīmīgi alerģiju izraisītāji. Šie dzīvnieki izdala urīnu, kas satur alergēnus — ja būri netiek regulāri tīrīti, tas var izraisīt izteiktu alerģiju. Urīna daļiņas viegli iztvaiko un izplatās gaisā, tāpēc grauzēju un trušu īpašniekiem īpaši rūpīgi jāseko dzīvesvietas tīrībai.

Putni

Putnu alergēni galvenokārt nāk no spalvām un to putekļiem. Papildus tipiskiem alerģijas simptomiem tie var izraisīt specifisku slimību — putnu turētāja plaušu slimību (hypersensitivity pneumonitis) —, kas rodas, ja putnu izdalījumi tiek ilgstoši ieelpoti un izraisa iekaisumu elpceļos.

Kā mazināt alerģijas simptomus, ja dzīvnieks jau ir mājās?

Ja tev vai kādam ģimenes loceklim ir diagnosticēta alerģija pret dzīvniekiem, tas vēl nenozīmē, ka no mīluļa obligāti jāatsakās. Ja simptomi nav smagi, ar mērķtiecīgiem pielāgojumiem iespējams būtiski uzlabot ikdienu.

1. Regulāra dzīvnieka mazgāšana un kopšana

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt alergēnu daudzumu, ir regulāri mazgāt dzīvnieku ar hipoalerģisku vai speciāli izstrādātu šampūnu. Mazgāšana samazina blaugznu un siekalu palieku uzkrāšanos uz kažoka. Biežumu nosaka dzīvnieka suga un ādas stāvoklis, bet vidēji tas ieteicams 1–2 reizes mēnesī vai saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem.

2. Ierobežo dzīvnieka pieeju atsevišķām telpām

Guļamistabai vajadzētu būt brīvai no alergēniem, tāpēc tur dzīvniekam nevajadzētu uzturēties — pat ja viņš ir pieradis gulēt blakus saimniekam.

3. Regulāra un rūpīga mājokļa uzkopšana

Mājdzīvnieku alergēni mēdz uzkrāties visur — grīdās, paklājos, aizkaros, mīkstajās mēbelēs un gultasveļā. Lai tos kontrolētu:

• Tīri māju vismaz 2–3 reizes nedēļā.
• Putekļsūcējam jābūt aprīkotam ar HEPA filtru, kas notver pat vismazākās daļiņas.
• Samazini tekstilizstrādājumu daudzumu — piemēram, aizvieto auduma aizkarus ar žalūzijām.
• Vēdini telpas vairākas reizes dienā.
• Ja iespējams, uzstādi gaisa attīrītāju ar HEPA filtru.

4. Medicīniskā palīdzība un alergologa konsultācija

Ja simptomi saglabājas vai pasliktinās, noteikti konsultējies ar alergologu. Iespējamās ārstēšanas iespējas ietver:

• Antihistamīna medikamentus, kas mazina simptomus.
• Deguna aerosolu vai acu pilienus pret alerģiju.
• Alergēna imūnterapiju (t.s. „vakcināciju pret alerģiju”), kas ilgtermiņā palīdz samazināt jutību pret konkrēto alergēnu.

Ko darīt, ja vēl tikai plānojat ieviest mājdzīvnieku?

Ja tev jau ir aizdomas par jutību pret dzīvnieku alergēniem, pirms jauna mīluļa iegādes vai adopcijas ir vērts sagatavoties un izvērtēt riskus.

• Izvēlies šķirni ar zemāku alerģijas risku — suņu vidū tie ir pūdelis, bišons vai jorkšīras terjers; kaķu vidū — devonas rekss, sfinkss vai bengāļu kaķis. Šīm šķirnēm ir specifisks apmatojums, kas mazāk izkrīt.
• Novēro savu reakciju pirms lēmuma — pirms lēmuma pieņemšanas apciemo izvēlēto dzīvnieku vairākas reizes un, ja iespējams, pavadi ar viņu ilgāku laiku slēgtā telpā. Vēro, vai parādās šķaudīšana, nieze, elpas trūkums vai acu asarošana.
• Izmēģini sadzīvi īslaicīgi — konsultējies ar audzētāju, apciemo vai uz īsāku laiku pieskati dzīvnieku, lai saprastu, vai dzīvošana kopā ar viņu būs iespējama.

Kopsavilkums

Dzīvot kopā ar mājdzīvnieku, neskatoties uz alerģiju, ir iespējams — svarīgākais ir savlaicīga alerģijas atpazīšana, piemērotas profilakses metodes un sadarbība ar ārstu. Regulāra telpu tīrīšana, efektīva ventilācija, piemērotas šķirnes izvēle un vajadzības gadījumā medikamentoza terapija var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti.

Lasi vairāk par hipoalerģiskajām mājdzīvnieku šķirnēm, kā arī par praktisko sagatavošanos, ko darīt, uzņemot mājās kaķi vai suni. Visus rakstus par mājdzīvnieku veselību atradīsi veselības sadaļā.