Ausu iekaisums (otitis) suņiem un kaķiem — nav tikai kopšanas problēma

Suns pēkšņi sāk kratīt galvu, kasa ausi ar pakaļējo ķepu, no auss izplūst tumšs sekrēts un smaka. Kaķim viena auss noliekusies zemāk nekā otra un pieskarties viņš ļauj tikai piesardzīgi. Pirmais impulss — nopirkt aptiekā ausu pilienus un iepilināt.

Tas var noņemt simptomus uz nedēļu vai divām. Bet, ja iekaisums atgriežas, problēma nav auss — problēma ir āda. Ārējais auss ejas apvalks ir ādas turpinājums, un otīts (auss iekaisums) mūsdienu veterinārajā dermatoloģijā tiek skatīts nevis kā higiēnas jautājums, bet kā ādas slimības izpausme. Šajā rakstā skaidrojam, kāpēc atkārtotam otītam nepieciešama dermatologa pieeja, kā mājās atpazīt brīdinājuma pazīmes un ko darīt, lai nenonāktu mokošā apburtajā lokā.

Kas ir otitis externa un kāpēc tā ir dermatoloģiska problēma

Otitis externa jeb ārējās auss ejas iekaisums ir viena no biežākajām sūdzībām suņiem un kaķiem — pēc dažādu klīnisko pētījumu datiem, tā skar līdz pat 20% suņu populācijas. Ārējā auss eja anatomiski ir ādas iebīdījums dziļumā līdz bungādiņai, un tur atrodas tās pašas struktūras, kas visā pārējā ādā: tauku dziedzeri, matu folikuli, sviedru dziedzeri.

Tāpēc viss, kas ietekmē mīluļa ādu — alerģija, hormonālie traucējumi, autoimūnas slimības — spēj izraisīt iekaisumu arī auss ejā. Kad Dr. Elizabete pieņem otīta pacientu, viņa nevērtē ausi izolēti, bet gan visu ādas stāvokli: vai kasās ķepas, vai ir apsārtums vēdera apakšpusē, vai matu āda sāk plīvot.

Trīs cēloņu slāņi — primārie, predisponējošie un uzturošie

Mūsdienu dermatoloģija otīta cēloņus grupē trīs slāņos. Šī sistēma palīdz saprast, kāpēc bieži vien pietiek ar iekaisuma ārstēšanu, bet pēc pāris mēnešiem viss atkārtojas — jo neviens nav pievērsies dziļākajam slānim.

Primārie cēloņi — patiesais iekaisuma dzinējs

Šie ir stāvokļi, kas paši par sevi izraisa iekaisumu auss ejā:

• Alerģijas — pārliecinoši biežākais primārais cēlonis. Atopiskais dermatīts un pārtikas alerģija pat 50–80% gadījumu izpaužas kā atkārtots otīts, dažreiz kā vienīgais simptoms.
• Parazīti — auss ērcītes (Otodectes cynotis) īpaši biežas kaķēniem un jauniem kaķiem; dod tumšu, "kafijas biezumam" līdzīgu sekrētu.
• Svešķermeņi — zāles asnu skara, sēkla, matiņi; biežāk vasaras pastaigās pļavā.
• Autoimūnas un endokrīnas slimības — hipotireoze, Kušinga sindroms, pemfigus.
• Jaunveidojumi — polipi (biežāk kaķiem), audzēji (retāk, bet iespējami senioriem).

Predisponējošie cēloņi — kas padara ausi neaizsargātu

Šie paši par sevi otītu neizraisa, bet rada apstākļus, kas iekaisumu atvieglina:

• Anatomiskā uzbūve — nokarenas ausis (kokerspanieli, basetu suņi, retrīveri) — auss ejā mazāka ventilācija un vairāk mitruma.
• Auss ejas apspalvojums — pūdeles, šnauceri; matiņi noķer mitrumu un netīrumus.
• Mitrums — regulāra peldēšana, mazgāšana bez rūpīgas žāvēšanas.
• Šaura auss eja — dažām šķirnēm no dabas (angļu buldogs, Šarpejs).
• Nepareiza tīrīšana — kokvilnas kociņi, kas iespiež gružus dziļāk; kairinoši šķīdumi.

Uzturošie cēloņi — kāpēc iekaisums pats neizzūd

Kad iekaisums jau ir sācies, tas rada vidi, kur mikrobi vairojas un iekaisumu uztur:

• Malassezia pachydermatis — sēnīte, kas normā auss ejā ir nelielā daudzumā; iekaisušā vidē eksplozīvi vairojas, dodot brūnu, treknu, "vecas eļļas" smakas sekrētu.
• Baktērijas — sākotnēji staphylococcus, vēlāk (īpaši ilgi ārstētās, atkārtotās infekcijās) — pseidomonas ar biofilmu, kas ir izteikti izturīga pret antibiotikām.
• Auss ejas struktūras izmaiņas — hroniska iekaisuma dēļ auss ejas sienas sabiezē, sašaurinās, veidojas polipi un pat kaulaudu izmaiņas. Šādā "pārveidotā" ausī iekaisums teju vienmēr atgriežas.

Kā mīluļa uzvedība rāda, ka ir problēma

Mājās apturēt otīta izplatīšanos palīdz agrīna atpazīšana. Sekojošas pazīmes nozīmē, ka ir laiks skatīt ausi rūpīgāk:

• Galvas kratīšana — bieža, spēcīga, ne atsevišķi.
• Auss kasīšana ar pakaļējo ķepu, berzēšana pret mēbelēm vai grīdu.
• Galvas noliekšana uz vienu pusi (biežāk sāpošās puses virzienā).
• Nepatīkama smaka no auss — salda, treknā vai pūžņaina.
• Izdalījumi — brūni, dzelteni, melni; sausi vai mitri.
• Apsārtums, tūska auss iekšpusē (redzamā daļā).
• Sāpes — mīlulis izvairās pieskarties galvai, vaid.
• Uzvedības izmaiņas — nemiers, aizkaitināmība, apetītes zudums (īpaši kaķiem).

Ja pazīmes atkārtojas vairāk nekā divas reizes gadā vai neizzūd pēc ārstēšanas kursa, tas jau nav "kārtējais otīts" — tas ir signāls, ka aiz simptoma slēpjas neatpazīts primārais cēlonis.

Kāpēc tikai pilieni nepalīdz — atkārtota otīta apburtais loks

Tipiskais scenārijs, ko dermatologa kabinetā redz gandrīz katru dienu: suns saņem ausu pilienus (piemēram, Otospectrin vai līdzīgus), simptomi noņemas nedēļā, viss šķiet kārtībā. Pēc pāris mēnešiem — atkal galvas kratīšana. Vēl viens flakoniņš, vēl viens kurss. Un tā gadiem.

Problēma: pilieni ietekmē tikai uzturošos cēloņus (baktērijas un sēnītes). Primārais cēlonis — visbiežāk alerģija — paliek neapstrādāts. Ik pēc dažiem mēnešiem alerģija atkal izraisa iekaisumu, iekaisumā atkal savairojas mikrobi, un cikls sākas no jauna. Papildus tam, ilgstoša viena un tā paša medikamenta lietošana veicina baktēriju rezistenci, un nākamā kursa efekts kļūst vājāks.

Vēl viena raksturīga kļūda — ārstēšana pēc "acu mēra", bez citoloģiskā izmeklējuma. Pilieni pret baktērijām nepalīdzēs, ja iekaisumu izraisa sēnīte, un otrādi. Bez mikroskopiskā izmeklējuma pastāv risks izvēlēties nepareizu preparātu.

Kā dermatologs pieiet atkārtotam otītam

Dermatologa vizītes mērķis nav "tīrāku ausi", bet gan noskaidrot, kāpēc iekaisums atkārtojas — un pārtraukt ciklu. Tipiska pieeja:

1. Otoskopija — auss ejas apskate ar otoskopu, novērtējot ejas izmērus, sekrēta veidu, bungādiņas stāvokli.
2. Citoloģija — sekrēta paraugs zem mikroskopa. Precīzi parāda, vai iekaisumu izraisa baktērijas (kokki, nūjiņas), Malassezia sēnīte vai to kombinācija. Tas ir dermatoloģijas zelta standarts — bez tā ārstēšana ir minējums.
3. Kultūra un jutības tests — atkārtotos vai nereaģējošos gadījumos (īpaši, ja aizdomas par pseidomonas).
4. Ādas apskate visā ķermenī — vai ir citas alerģijas pazīmes (ķepu laizīšana, vēdera apsārtums, aksilārā rajona iekaisums).
5. Primārā cēloņa izmeklēšana — eliminācijas diēta, alerģijas testi, hormonu analīzes — atkarībā no aizdomām.
6. Individualizēts ārstēšanas plāns — vietējais + sistēmiskais, ilgtermiņa uzturošā tīrīšana, primārā cēloņa pārvaldība.

Kā pareizi tīrīt ausis mājās

Regulāra ausu tīrīšana ir daļa no otīta profilakses — īpaši suņiem ar nokarenām ausīm vai tiem, kas peld. Bet nepareiza tīrīšana pati par sevi var izraisīt iekaisumu. Šie principi darbojas:

• Izmanto veterinārā farmācijā pieejamu tīrīšanas šķīdumu, nevis ūdeni, spirtu vai bērnu eļļu. Šķīdumam jābūt izstrādātam auss ejas pH videi.
• Necenties ar kociņiem sasniegt dziļumu — auss eja suņiem un kaķiem ir līkumaina, kociņš iespiež gružus dziļāk pie bungādiņas.
• Piepilda auss eju ar šķīdumu, uzmanīgi masē auss pamatni 15–30 sekundes, ļauj mīlulim izkratīt galvu, tad ar tīru marli notīra sekrētu, kas iznācis pie ārējās malas.
• Nekad netīri iekaisušā ausī bez veterinārārsta apspriedes — ja bungādiņa ir bojāta, šķīdums var nokļūt vidusausī un radīt nopietnas komplikācijas.
• Peldes vai mazgāšanas dienās — pēc tam ausis rūpīgi nožāvē (var izmantot tīrīšanas šķīdumu, kas veicina mitruma izvadi).

Ikdienas ātrai tīrīšanai — piemēram, pēc pastaigas dubļainā laikā — noder arī gatavās salvetes, kas neprasa šķīduma un marles piesaisti. Vairāk kopšanas produktu atradīsi kategorijās higiēna suņiem un higiēna kaķiem, bet specializētās ausu kopšanas līdzekļu klāstu — veterinārās aptiekas ausu un acu sadaļā.

Kad vairs nav laika gaidīt

Šīs pazīmes prasa vizīti tajā pašā dienā vai steidzamības kārtā:

• Spēcīgas sāpes — mīlulis kliedz pieskaroties, negrib ēst, izvairās no jebkādas galvas kustības.
• Asinis auss ejā vai izdalījumos.
• Sabiezējusi, pietūkusi auss lapa (aurikulārā hematoma) — no intensīvas kratīšanas asinsvads plīsis un starp auss ādas slāņiem uzkrājas asinis.
• Neiroloģiskas pazīmes — galvas noliekšana pastāvīgi vienā virzienā, nistagms (acu ritmiska kustība), koordinācijas traucējumi. Tas var nozīmēt, ka iekaisums izplatījies uz vidusausi vai iekšējo ausi.
• Sejas asimetrija — noliekusies uzacs, plakstiņš — sejas nerva iesaistīšanās pazīme.

Kā mazināt otīta risku ikdienā

• Regulāra ausu apskate — vismaz reizi nedēļā ielūkojies auss iekšpusē. Vesela auss iekšpuse ir gaiši rozā, bez smakas, ar minimālu sekrētu.
• Pēc peldes vai mazgāšanas — ausis rūpīgi nožāvē. Peldošiem suņiem apsver profilaktisku tīrīšanas šķīduma lietošanu.
• Nokarenu ausu suņi — ceļ ausi un ļauj tai "pavēdināties" katru dienu; garam apmatojumam ausī — periodiski nogriezumi.
• Alerģijas pārvaldība — ja jau ir diagnosticēta atopija vai pārtikas alerģija, tās kontrole ir tiešā otīta profilakse. Lasi arī par hipoalergiskiem mājdzīvniekiem.
• Vispārīgā kopšana — regulāra apkope palīdz agri pamanīt izmaiņas. Detalizēti rakstā par suņa apkopi mājās.
• Necenties pašārstēt atkārtotu otītu — otrā vai trešā epizode gada laikā ir signāls uz dermatologa konsultāciju, nevis nākamo aptiekas flakoniņu.

Kopsavilkums

Otitis externa nav "auss problēma" izolēti — tā ir ādas slimības izpausme, un līdz pat 80% atkārtotu otītu iemesls ir neatpazīta alerģija. Vienreizējs iekaisums var būt gadījuma rakstura, bet, ja simptomi atgriežas divas vai vairāk reizes gadā, ausu pilieni vien neatrisinās problēmu — nepieciešama citoloģija un primārā cēloņa noskaidrošana.

Mūsu klīnikā Āgenskalnā Dr. Elizabete Graudupe strādā tieši ar šādiem gadījumiem — kur "kārtējais otīts" izrādās pirmā redzamā alerģijas izpausme un kur precīza diagnostika beidzot pārtrauc gadiem ilgušo apburto loku.

Turpini lasīt veselības sadaļā. Saistīti raksti:

• Kad vajag veterinārārstu-dermatologu?
• Kāpēc mīlulis pastāvīgi kasās
• Atopiskais dermatīts suņiem
• Suņa apkope mājās — nagi, ausis, kažoks