Cērmes kaķim — pazīmes, attārpošana un cik bieži to darīt

Cērmes kaķim bieži nerada nekādas pazīmes. Kādi tārpi kaķiem ir biežākie, kāpēc tos var dabūt arī iekštelpu kaķis, kā attārpot kaķēnu un cik bieži — pieaugušu kaķi.
Cērmes kaķim ir daudz biežākas, nekā liecina tas, ko saimnieks redz. Lielākajai daļai inficēto kaķu nav nekādu pazīmju, un tārpi vai to segmenti kastītē parādās tikai tad, kad to jau ir daudz. Kaķēniem tas var nozīmēt aizkavētu augšanu, uzpūstu vēderu un caureju.
Šis raksts ir tikai par kaķiem un tikai par iekšējiem parazītiem — kādi tārpi kaķiem ir biežākie, kā tos pamanīt, kāpēc tos var dabūt arī kaķis, kas nekad neiziet ārā, un kā pareizi attārpot kaķēnu un pieaugušu kaķi. Par ērcēm, blusām un parazītu profilaksi kopumā skat. rakstu par cērmēm un parazītiem suņiem un kaķiem.
Kaķu parazīti — kādi tārpi kaķiem ir biežākie
Apaļtārpi (Toxocara cati)
Biežākie zarnu tārpi kaķiem. Kaķēni tos visbiežāk saņem ar mātes pienu jau pirmajās dzīves nedēļās, tāpēc pat kaķēns no rūpīgas audzētavas var būt inficēts. Pieaudzis kaķis inficējas, norijot tārpu olas no vides vai apēdot grauzēju, kura audos ir kāpuri.
Lenteņi jeb plakantārpi
- Dipylidium caninum — kaķis to dabū, kopjoties norijot inficētu blusu. Tāpēc kaķim, kuram ir bijušas blusas, attārpošana jāapvieno ar blusu apkarošanu, citādi lenteņi atgriezīsies.
- Lenteņi no grauzējiem (Taenia ģints) — tipiski kaķiem, kas medī un ēd peles. Tikmēr, kamēr kaķis turpina medīt, risks atkārtojas.
Ne visi attārpošanas līdzekļi iedarbojas uz lenteņiem, tāpēc līdzeklim jābūt paredzētam arī pret plakantārpiem.
Āķtārpi
Kaķiem retāk sastopami nekā suņiem. Tie barojas ar asinīm zarnu sienā, un smagos gadījumos, īpaši kaķēniem, var izraisīt mazasinību — bālas smaganas, vājumu.
Plaušu tārpi
Kaķi tos var dabūt, apēdot grauzējus vai putnus, kuri savukārt apēduši gliemežus. Bieži nerada nekādas pazīmes, bet dažkārt izpaužas kā klepus vai apgrūtināta elpošana. Parastās tabletes pret zarnu tārpiem tos ne vienmēr sedz, tāpēc kaķa klepus ir iemesls doties pie veterinārārsta, nevis pašam izvēlēties līdzekli.
Kaķim tārpi — pazīmes
Pirmais, kas jāzina: bieži pazīmju nav vispār. Kaķis izskatās vesels, bet izdala tārpu olas vidē. Ja pazīmes ir, tās var būt šādas:
- Rīsa graudiņiem līdzīgi segmenti ap tūpli, uz spalvas zem astes vai kaķa gultā. Svaigi tie var kustēties, izžuvuši atgādina sezama sēklas.
- Tārpi vēmekļos vai izkārnījumos — apaļtārpi izskatās kā spageti gabali.
- Uzpūsts, apaļš vēders kaķēnam, kurš vienlaikus izskatās tievs pie ribām un mugurkaula.
- Blāva, nekopta spalva, svara zudums vai kaķēna lēna augšana.
- Caureja, dažkārt ar gļotām, vai mainīga apetīte.
- "Braukšana" ar pēcpusi pa grīdu — kaķiem retāka nekā suņiem.
Caurejai un vemšanai ir arī citi iemesli — skat. rakstu par caureju un par vemšanu.
Kāpēc tārpus var dabūt arī kaķis, kas neiet ārā
Risks ir mazāks, bet ne nulle:
- Blusas — tās ienāk mājā ar citiem dzīvniekiem vai cilvēku drēbēm, un ar tām nāk Dipylidium lentenis.
- Saimnieka apavi — uz zoles no ielas un parkiem var ienest apaļtārpu olas.
- Jēla gaļa vai zivs — var saturēt parazītu kāpurus.
- Inficēšanās no mātes — kaķēns var atnākt pie tevis jau ar tārpiem.
Kaķēna attārpošana
Tā kā kaķēni apaļtārpus saņem ar pienu, attārpošanu sāk jau dažu nedēļu vecumā un atkārto vairākas reizes ar regulāriem intervāliem, līdz kaķēns paaugas. Vienreizēja tablete nepietiek, jo jauni tārpi turpina nobriest. Māte jāattārpo vienlaikus ar kaķēniem, taču zīdīšanas laikā ne visi līdzekļi ir piemēroti — to izvēlas veterinārārsts.
Konkrētos termiņus atbilstoši kaķēna vecumam un vakcinācijai vari sastādīt mūsu attārpošanas un vakcinācijas kalendārā. Ja nezini, vai un ar ko kaķēns ir attārpots, pasaki to veterinārārstam pirmajā vizītē.
Katram līdzeklim ir minimālais vecums un svars, no kura to drīkst lietot.
Cik bieži attārpot pieaugušu kaķi
Vienota noteikuma visiem kaķiem nav. Eiropas parazitologu (ESCCAP) vadlīnijas iesaka grafiku pielāgot riskam:
- Iekštelpu kaķis, kas nemedī un neēd jēlu gaļu — retāk, bet ne nekad. Alternatīva ir regulāra fēču analīze.
- Āra kaķis — biežāk, jo tas kontaktējas ar augsni un citiem dzīvniekiem.
- Mednieks, kas ēd peles un putnus — visbiežāk, un līdzeklim jāsedz arī lenteņi.
- Mājsaimniecībā ar maziem bērniem vai cilvēkiem ar novājinātu imunitāti — biežāk, lai mazinātu zoonozes risku.
Savam kaķim piemērotu biežumu vari noteikt interaktīvajā attārpošanas kalendārā vai kopā ar veterinārārstu.
Attārpošanas tabletes kaķiem vai pilieni — ko izvēlēties
Tabletes ir klasiskais variants; kombinētās sedz gan apaļtārpus, gan lenteņus.
Spot-on pilieni tiek uzklāti uz ādas skaustā un ir labs risinājums kaķiem, kuriem tableti iedot nav iespējams. Arī tos dozē pēc svara.
Vispirms nosver kaķi
Devu nosaka pēc svara, kā norādīts iepakojumā vai kā ieteicis veterinārārsts. Nosveries pats, tad ar kaķi rokās, un atņem starpību. Ja kaķa svars ir uz robežas starp diviem iepakojuma diapazoniem vai kaķis ir grūsns, slims vai ļoti mazs, pirms lietošanas konsultējies ar veterinārārstu. Tableti dali tikai tad, ja to atļauj instrukcija.
Kā iedot kaķim tableti
- Sagatavo visu iepriekš — tableti un nedaudz ūdens šļircē bez adatas. Nemierīgu kaķi ietin dvielī.
- Satver galvu no augšas un viegli atliec to atpakaļ, lai deguns rāda uz augšu.
- Ar otras rokas pirkstu atver apakšžokli un ieliec tableti pēc iespējas tālāk uz mēles pamatnes.
- Aizver muti un paglaudi kaklu, līdz kaķis norij.
- Uzreiz pēc tam iedod nedaudz ūdens vai barības, lai tablete nepaliek barības vadā.
Ja kaķis tableti ēd labprāt, to var paslēpt mazā gabaliņā mitrās barības, ja pārliecinies, ka viņš to apēda visu. Tableti saspiest un sajaukt ar barību drīkst tikai tad, ja to atļauj instrukcija.
Uzklājot spot-on, pašķir spalvu skausta pamatnē, kur kaķis netiek klāt ar mēli, un uzklāj uz ādas. Neļauj citiem kaķiem to nolaizīt, līdz tā nožuvusi.
Skat. arī attārpošanas līdzekļus aptiekā, attārpošanas tabletes un pretparazītu līdzekļus.
Vai kaķa tārpi ir bīstami cilvēkam
Jā, daži ir. Toxocara olas, nejauši norītas, var inficēt cilvēku — visbiežāk bērnus, kas spēlējas smilšu kastēs vai bāž rokas mutē. Olas kļūst inficējošas tikai pēc tam, kad kādu laiku pavadījušas vidē, tāpēc vienkārša higiēna ļoti samazina risku:
- Tīri kastīti katru dienu, un pēc tam nomazgā rokas.
- Bērni mazgā rokas pēc spēlēšanās ar kaķi un smilšu kastē.
- Apsedz bērnu smilšu kasti, ja tā ir pagalmā, kur staigā kaķi.
Nepieciešams konsultēties ar veterinārārstu?
Ātrākais veids ir zvanīt — atbildam darba laikā un uzreiz atradīsim brīvu laiku.
Klīnika strādā katru dienu 09:00–20:00, Mazā Nometņu iela 31, Rīga
Ja stāvoklis ir akūts vai dzīvībai bīstams — zvani nekavējoties, neaizpildi formu.
Vai arī piesakies tiešsaistē — ērti ārpus darba laika, apstiprinājumu nosūtām atsevišķi.
Kad ar kaķi doties pie veterinārārsta
- Kaķēns ir vājš, ar caureju, uzpūstu vēderu vai nepieņemas svarā — dodies tajā pašā dienā.
- Bālas smaganas, ātra elpošana vai liels nogurums — var liecināt par mazasinību.
- Tārpi joprojām redzami dažas dienas pēc attārpošanas vai atkal parādās drīz pēc tās.
- Klepus vai apgrūtināta elpošana.
- Kaķis ir grūsns, zīda kaķēnus vai ir slims — attārpošanas līdzekli šādā gadījumā izvēlas ārsts.
- Vemšana atkārtojas, kaķis atsakās ēst vai caureja ilgst vairāk nekā dienu vai divas.
Mūsu klīnikā Āgenskalnā varam veikt fēču analīzi un sastādīt kaķim piemērotu attārpošanas grafiku.
Ja tev ir suns
Suņiem tārpu veidi un riski atšķiras. Suņa pusi esam apskatījuši rakstā par cērmēm un parazītiem suņiem un kaķiem. Ja mājā ir gan suns, gan kaķis, plāno attārpošanu un blusu apkarošanu abiem vienlaikus.
Kopsavilkums
Cērmes kaķim bieži nerada nekādas pazīmes, tāpēc attārpošana ir regulāra profilakse, nevis reakcija uz redzamiem tārpiem. Kaķēnus attārpo atkārtoti no dažu nedēļu vecuma, pieaugušus kaķus — tik bieži, cik prasa to dzīvesveids: mednieku un āra kaķus biežāk nekā iekštelpu kaķus. Devu nosaka pēc svara, pret lenteņiem jāapkaro arī blusas, un ikdienas higiēna pasargā no tārpiem arī ģimeni.
Turpini lasīt veselības sadaļā. Saistīti raksti:


