5 suņu uzvedības problēmas un kā tās mazināt

Suņi ienes mūsu dzīvē prieku, uzticību un ir lieliski kompanjoni — taču reizēm viņu uzvedība rada izaicinājumus. Pārmērīga riešana, graušana, lēkšana virsū sveicinot, pavadas raustīšana un diedelēšana pie galda ir vienas no biežāk sastopamajām problēmām, ar ko saskaras suņu saimnieki.

Vairums šo problēmu sakņojas dabiskos suņa instinktos vai iemācītos ieradumos, tāpēc ar konsekventu pieeju, pozitīvo pastiprinājumu un pareiziem palīglīdzekļiem tās ir iespējams pārvaldīt arī mājas apstākļos. Šajā rakstā apkopotas piecas izplatītākās suņu uzvedības problēmas, to biežākie cēloņi un praktiski padomi, kā ar tām strādāt.

1. Pārmērīga riešana

Riešana ir dabisks un būtisks suņu komunikācijas veids — tas ir viens no galvenajiem veidiem, kā viņi izsaka emocijas un reaģē uz apkārtējo vidi. Tomēr, kad riešana kļūst pārmērīga, tā var būt stresa avots gan jums, gan kaimiņiem, un radīt diskomfortu arī pašam sunim. Trīs biežākie riešanas iemesli:

• Prieks un rotaļas. Suņi bieži rej, kad ir priecīgi satraukti — jūs tikko atgriezāties mājās, viņš ieraudzīja citu suni vai savu iecienītāko rotaļlietu. Šāda riešana parasti ir augsta un strauja, apvienota ar aicinošu ķermeņa valodu.
• Bailes vai trauksme. Ja suns uztver draudus — nepazīstamu cilvēku, kas tuvojas mājai, vai nepazīstamu objektu — riešanu viņš izmanto kā brīdinājuma signālu. Tā ir asa, uzstājīga, bieži apvienota ar rūkšanu un staltu ķermeņa pozu.
• Garlaicība vai vientulība. Suņi ir sabiedriski dzīvnieki, un ilgstoši atstāti vieni tie var riet no garlaicības. Šāda riešana bieži ir monotona, apvienota ar gaudošanu vai smilkstēšanu.

Pārmērīgas riešanas mazināšana sākas ar cēloņa identificēšanu — un turpinās ar apmācību.

Identificējiet cēloni

Pirmais solis ir saprast, kas izraisa šādu suņa uzvedību. Rūpīgi novērojiet — vai suns rej, kad zvana durvju zvans? Vai uz citiem suņiem un svešiniekiem pastaigās? Vai riešana izteiktāka, kad tas paliek viens? Kad esat identificējis izraisītājus, varat pielāgot pieeju konkrētajam cēlonim. Ja suns rej, ieraugot garāmgājējus, iespējams, tie ir teritoriāli instinkti vai bailes. Ja rej, esot viens — pamatā visdrīzāk ir atšķirtības trauksme.

Izmantojiet pozitīvo pastiprinājumu

Pozitīvās uzvedības apbalvošana ir spēcīgs līdzeklis, lai mainītu suņa uzvedību. Tā vietā, lai sodītu par riešanu (kas parasti palielina trauksmi), koncentrējieties uz to, lai apbalvotu suni, kad tas ir mierīgs un kluss vai nereaģē uz kairinātājiem. Efektīvs paņēmiens ir pārslēgt uzvedību uz kādu citu komandu — piemēram, "šurp" vai "blakus" — un apbalvot pēc tās izpildes ar gardumu vai rotaļu.

Nodrošiniet mentālo stimulāciju

Garlaicība ir izplatīts pārmērīgas riešanas cēlonis, īpaši augstas enerģijas šķirnēm. Mentālā slodze suni nogurdina efektīvāk nekā garas pastaigas — tāpēc interaktīvās rotaļlietas, ošņāšanas paklājiņi un košļājamās rotaļlietas ir lielisks veids, kā noturēt viņa prātu aizņemtu. Arī jaunu prasmju apguve mazina vēlmi riet garlaicības dēļ.

Socializācija un apmācība

Labi apmācīti suņi mēdz būt mierpilnāki un klusāki. Regulāras fiziskās aktivitātes nogurdina un samazina enerģijas līmeni, bet pareiza socializācija palīdz samazināt tieši ar bailēm un teritoriālo uzvedību saistīto riešanu — kontrolēti pakļaujot suni dažādām vidēm, cilvēkiem un dzīvniekiem, viņš kļūst pašpārliecinātāks un retāk reaģē uz nebijušām situācijām.

Pielāgojiet vidi

Reizēm vides pielāgošana ir vienkāršākais risinājums. Ja suns rej uz garāmgājējiem pa logu, izmantojiet biezākus aizkarus vai žalūzijas. Baltā trokšņa iekārtas vai mierīga mūzika var palīdzēt maskēt ārējos trokšņus. Ja suns rej pagalmā, apsveriet iespēju ierobežot tā piekļuvi vārtiem vai žogam.

2. Graušana un destruktīva uzvedība

Graušana ir fundamentāla un instinktīva suņa uzvedība — tā ir veids, kā izpētīt pasauli, mazināt stresu un uzturēt zobus. Kucēniem tas palīdz remdēt zobu nākšanas diskomfortu. Tomēr, kad suns nolemj iegremdēt zobus jūsu iecienītākajos apavos vai mēbelēs, tas rada gan finansiālus zaudējumus, gan potenciālu risku pašam sunim.

Pieauguši suņi turpina destruktīvi grauzt dažādu iemeslu dēļ — garlaicības, trauksmes vai fiziskās aktivitātes trūkuma.

Nodrošiniet piemērotas košļājamās rotaļlietas un kārumus

Lai suns negrauztu nepiemērotus priekšmetus, piedāvājiet drošas un izturīgas alternatīvas — cietās gumijas rotaļlietas, kaulus, žāvējumus. Sunim, tāpat kā cilvēkam, var apnikt vienas un tās pašas rotaļlietas, tāpēc regulāri tās mainiet.

Pārliecinieties, ka rotaļlietas nav pārāk mazas — pretējā gadījumā tās var izraisīt aizrīšanās risku. Īpaši noderīgas ir laizāmās un pildāmās rotaļlietas, kurās iepilda kārumu vai konservu — tas nodarbina ne tikai zobus, bet arī prātu.

Aizsargājiet mājvietu pret suņa zobiem

Vienkāršākais preventīvais solis ir ierobežot suņa piekļuvi priekšmetiem, kurus tam nevajadzētu sagrauzt. Apavus, apģērbu, tālvadības pultis un nelielus priekšmetus glabājiet skapjos vai atvilktnēs. Lai ierobežotu suņa pārvietošanos brīžos, kad tas nav pieskatīts, ierīkojiet nožogojumus vai istabas vārtiņus.

Pieskatiet suni un novirziet uzmanību

Aktīva uzraudzība ir īpaši svarīga apmācības sākumposmā. Ja redzat, ka suns košļā ko nepiemērotu, mierīgi pārtrauciet uzvedību — izvairieties no kliegšanas, jo tas rada trauksmi un var palielināt destruktīvu uzvedību. Nekavējoties nomainiet nepiemēroto priekšmetu ar atbilstošu košļājamo rotaļlietu, un, kad suns sāk to grauzt, paslavējiet.

Atceries: retos gadījumos pēkšņa un pārmērīga graušana var būt saistīta ar zobu problēmām, kuņģa-zarnu trakta traucējumiem vai citām veselības problēmām. Ja graušana parādās pēkšņi vai to pavada citi simptomi, konsultējieties ar veterinārārstu.

3. Lēkšana virsū cilvēkiem

Lēkšana virsū cilvēkiem ir izplatīts veids, kā suns izrāda prieku un satraukumu, bet šāda uzvedība var būt problemātiska — īpaši ap maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai tiem, kas baidās no suņiem. Turklāt lecošs suns var netīši sabojāt apģērbu vai saskrāpēt ādu.

Kucēni lec, lai laizītu pieaugušu suņu sejas kā padevības pazīmi vai meklētu uzmanību no mātes — un šī instinktīvā uzvedība bieži tiek pārnesta uz mijiedarbību ar cilvēkiem. Lai samazinātu lēkšanu, nepieciešama konsekvence un pacietība.

Ignorējiet nevēlamo uzvedību

Viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir pilnībā ignorēt suni, kad tas lec. Suņi bieži lec, jo tas viņiem pievērš uzmanību — ja lēkšana nesaņem vēlamo reakciju, uzvedība mazināsies.

Aizgriezieties un gaidiet mieru

Kad suns uzlec, nekavējoties pagrieziet viņam muguru. Izvairieties no acu kontakta, runāšanas vai pieskaršanās. Stāviet uz vietas un gaidiet, līdz suns nomierinās. Brīdī, kad viņš pārstāj lēkt un mierīgi stāv, apgriezieties un apbalvojiet ar uzmanību, uzslavu vai cienastu.

Māciet alternatīvu uzvedību

Iemācot sunim izpildīt citu komandu — piemēram, "sēdi" — sveicināšanas brīdī, jūs pārvirzāt viņa enerģiju piemērotākā darbībā un veidojat jaunu ieradumu. Kā arī iesakām saglabāt mieru brīžos, kad jūs paši dodaties prom vai atgriežaties — izvairieties no emocionālām atvadām, tas mazinās suņa vispārējo uztraukumu.

4. Pavadas vilkšana

Pavadas vilkšana ir izaicinājums, ar ko saskaras daudzi saimnieki — tā pārvērš patīkamu pastaigu par saspringtu piepūli. Biežākais iemesls ir suņa dabiskā zinātkāre un vēlme izpētīt apkārtni. Daži suņi velk tāpēc, ka ir iemācījušies — velkot pavadu, tie ātrāk nokļūst tur, kur vēlas — un šo uzvedību netīši pastiprina saimnieki, kuri pieļauj šādu rīcību.

Lai samazinātu vilkšanu, sāciet trenēties klusā vietā bez traucēkļiem — savā mājā vai pagalmā. Izmantojot pozitīvo pastiprinājumu, mudiniet suni staigāt jums blakus, piedāvājot gardumus vai uzslavas, kad tas atrodas pareizā pozīcijā. Ikreiz, kad suns velk pavadu, nekavējoties apstājieties. Papildus mainiet virzienus — tas liks sunim pievērst lielāku uzmanību jūsu kustībām.

Atceries: pareizs aprīkojums var būtiski mainīt situāciju. Ja sunim ir tendence vilkt, neizvēlieties automātiskās pavadas — tās tikai pastiprinās problēmu. Vairāk par pareizo izvēli lasiet rakstā par piemērotas pavadas izvēli un pavadu un kakla siksnu klāstā.

5. Ēdiena diedelēšana pie galda

Ēdiena diedelēšana bieži sākas nevainīgi — sunim zem galda iedodot vienu kumosiņu. Tomēr tā ātri kļūst par pastāvīgu problēmu, kad suns katrā ēdienreizē skatās, smilkst vai ar ķepu pieprasa dalīšanos. Tas ne tikai traucē ēdienreizēm, bet var izraisīt neveselīgus ēšanas paradumus un svara pieaugumu.

Nebarojiet no galda

Visefektīvākais veids, kā novērst diedelēšanu, ir nekad neiedot sunim ēdienu no galda vai ēdienreižu laikā. Barojiet suni tam paredzētajā vietā un regulārā laikā — atsevišķi no tās vietas, kur ēdat paši.

Izmantojiet komandu "vietā"

Iemācot sunim uzturēties noteiktā vietā ēdienreizes laikā, jūs mazināt vēlmi diedelēt. Komandu "vietā" (piemēram, doties uz savu paklājiņu vai gultu) sāciet praktizēt ārpus ēdienreizēm un apbalvojiet suni par uzturēšanos savā vietā.

Novērsiet suņa uzmanību

Ja ēdienreižu laikā suns ir aizņemts ar savu uzdevumu, tas mazina uzmanību jūsu ēdienam. Piedāvājiet košļājamo, interaktīvo rotaļlietu vai ilgāk graužamu kārumu — laika gaitā izveidojas jauna tradīcija: suns nedežurē pie galda, bet dodas savā vietā un saņem savu īpašo kārumu.

Esiet konsekventi un pacietīgi

Konsekvence ir galvenais — ir svarīgi, lai visi ģimenes locekļi ievērotu vienus un tos pašus noteikumus. Ja viens cilvēks piekāpjas, tas var kavēt visu apmācības progresu. Vairāk par to, kādu cilvēku ēdienu drīkst un nedrīkst dot sunim, lasiet rakstā par cilvēku ēdienu suņiem.

Kopsavilkums

Suņu uzvedības problēmas var būt sarežģītas, taču tās gandrīz vienmēr sakņojas dabiskos instinktos vai iemācītos ieradumos. Izprotot cēloņus, konsekventi strādājot ar pozitīvo pastiprinājumu un vajadzības gadījumā piesaistot profesionālu kinologu, tās var efektīvi pārvaldīt vai pat novērst.

Lasi tālāk: kā izvēlēties suņu skolu un uztrenēt kucēnu, kā panākt, lai suns uzreiz reaģē uz saukšanu un socializācijas nozīme suņa dzīvē. Vairāk noderīgu rakstu meklē apmācības sadaļā.